Pašnodarbinātā reģistrācija VID EDS 2026: soli pa solim

Pirmais rēķins klientam var šķist svarīgākais sākuma punkts, tomēr vispirms jāveic pašnodarbinātā reģistrācija VID. To dara Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), un pēc tam jūs varat oficiāli strādāt savā vārdā.

Reģistrējot saimniecisko darbību, VID jānorāda darbības veids, sākuma datums un citas ziņas. Reģistrācija ir bez maksas un veicama attālināti, taču pirms veidlapas iesniegšanas ir vērts saprast, kādi nodokļu pienākumi sekos.

Galvenais īsumā

Pašnodarbinātais ir fiziskā persona, kas regulāri gūst ienākumus no savas saimnieciskās darbības, piemēram, sniedz dizaina, tulkošanas, konsultāciju vai remonta pakalpojumus. Nodokļu izpratnē tas ir saimnieciskās darbības veicējs.

• Saimniecisko darbību reģistrē VID EDS pirms darbības sākšanas.
• EDS veidlapā norāda darbības veidu, sākuma datumu un citas prasītās ziņas.
• Pēc reģistrācijas jāuzskaita ieņēmumi un izdevumi, jāizraksta pareizi noformēti rēķini un laikus jāiesniedz ziņojumi un deklarācijas.
• IIN, VSAOI un PVN pienākumi ir atkarīgi no ienākumiem, izvēlētā nodokļu režīma un darbības veida.

Pirms iesnieguma nosūtīšanas aktuālo kārtību varat pārbaudīt VID informācijā par saimnieciskās darbības reģistrēšanu.

Kad jāreģistrē saimnieciskā darbība

Reģistrācija vajadzīga, ja darbība ir patstāvīga, sistemātiska un vērsta uz ienākumu gūšanu. Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka trīs kritērijus, un pietiek, ja izpildās viens no tiem:

• gada laikā ir trīs vai vairāk darījumu (vai pieci un vairāk darījumu trijos gados);
• ieņēmumi no darījumiem gadā pārsniedz 14 229 eiro;
• darbības ekonomiskā būtība liecina par sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Vienreizējs privāts darījums, piemēram, savu lietoto mēbeļu pārdošana, parasti nav saimnieciskā darbība. Turpretī regulāra pakalpojumu sniegšana vairākiem klientiem parasti ir.

Svarīga ir faktiskā situācija, nevis tas, kā jūs savu darbu saucat. Ja katru mēnesi rakstāt tekstus klientiem, fotografējat pasākumus vai pārdodat pašu darinātas preces, reģistrāciju nevajadzētu atlikt līdz pirmajam lielajam maksājumam.

Pašnodarbinātā reģistrācija VID nav SIA dibināšana. Jūs neveidojat jaunu juridisko personu Uzņēmumu reģistrā: VID jūs kā fizisko personu reģistrē Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicēju.

Iesniegumā norādītais darbības sākuma datums ir atskaites punkts uzskaitei un nodokļu saistībām, tāpēc norādiet reālo datumu.

Pašnodarbinātā reģistrācija VID EDS vidē

Kopš 2026. gada 1. janvāra EDS vairs nevar pieslēgties ar lietotājvārdu un paroli. Tagad nepieciešams drošs elektroniskās identifikācijas līdzeklis: eID karte, eParaksts vai eParaksts mobile, kvalificēts Smart-ID vai Latvijas bankas internetbanka. Pirms sākat, pārbaudiet, vai jūsu pieslēgšanās veids darbojas.

Kad esat pieslēdzies, rīkojieties šādā secībā:

1. Atveriet sadaļu "Dokumenti" un izvēlieties "Izveidot jaunu dokumentu".
2. Izvēlieties grupu "Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas".
3. Atveriet veidlapu "Nodokļu maksātāja (fiziskās personas) reģistrācija".
4. Norādiet, ka reģistrējat saimniecisko darbību, un, ja izvēlaties mikrouzņēmumu nodokli, iesniedziet arī pieteikumu MUN maksātāja statusam.
5. Aizpildiet prasītos laukus, pārbaudiet datus un iesniedziet dokumentu.

Veidlapā parasti jānorāda darbības veids, darbības vieta, sākuma datums un plānotās darbības raksturs. Darbības veidu nosaka pēc NACE klasifikācijas, tāpēc izvēlieties kodu, kas atbilst jūsu galvenajam ienākumu avotam. Pamatdarbības veidu VID jāpaziņo mēneša laikā pēc reģistrācijas. Ja vēlāk pakalpojumu klāsts mainās, EDS var iesniegt datu izmaiņas.

VID reģistrē personu Nodokļu maksātāju reģistrā trīs darbdienu laikā. Sekojiet līdzi sarakstei EDS, jo VID var lūgt kaut ko precizēt.

Ko sakārtot uzreiz pēc reģistrācijas

Reģistrācija pati par sevi kārtību dokumentos neievieš, tāpēc uzskaite jāsāk uzreiz. Jau pirmajā dienā izlemiet, kur glabāsiet rēķinus, čekus, līgumus un citus attaisnojuma dokumentus. Vispārējā nodokļu režīmā grāmatvedību parasti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā: katru ieņēmumu un izdevumu ieraksta ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā. Atsevišķs bankas konts saimnieciskajai darbībai nav obligāts, taču tas ievērojami atvieglo ieņēmumu un izdevumu pārskatīšanu.

Rēķinā norādiet savu vārdu, uzvārdu un nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu (saimnieciskās darbības veicējam tas ir personas kods), klienta datus, rēķina numuru un datumu, preces vai pakalpojuma aprakstu, daudzumu, cenu un kopsummu, kā arī apmaksas termiņu. Ja neesat PVN maksātājs, PVN likmi un summu nenorādiet. Ja esat PVN maksātājs, rēķinā jāiekļauj arī PVN maksātāja numurs, PVN likme un nodokļa summa.

Rēķinus var sagatavot ar Numbero. Kas tieši jāiekļauj rēķinā, soli pa solim skaidro rēķina izrakstīšanas pamācība. Ja preces pārvadājat vai piegādājat, var būt vajadzīga arī pavadzīme.

E-rēķins ir strukturēts elektronisks dokuments, nevis PDF fails e-pasta pielikumā. Ja rēķinu izrakstāt valsts vai pašvaldības iestādei, strukturēts e-rēķins jau ir obligāts, bet uzņēmumu savstarpējos darījumos tas kļūs obligāts no 2028. gada 1. janvāra. E-rēķinu apriti regulē MK noteikumi Nr. 749, savukārt attaisnojuma dokumentu rekvizītus nosaka Grāmatvedības likums.

IIN, VSAOI un PVN: pamatpienākumi

Reģistrējot saimniecisko darbību, jāizvēlas nodokļu maksāšanas režīms. Praktiski izvēle ir starp diviem: vispārējo nodokļu režīmu un mikrouzņēmumu nodokli (MUN). Samazinātā patentmaksa ir saglabāta tikai šauram lokam: pensionāriem un personām ar I vai II grupas invaliditāti dažās amatniecības un sadzīves pakalpojumu jomās.

Vispārējais režīms: IIN un VSAOI

Vispārējā režīmā maksājat iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no peļņas, t. i., no ieņēmumiem, no kuriem atskaitīti ar darbību saistītie izdevumi. Katru izdevumu pamatojiet ar dokumentu. IIN aprēķina reizi gadā gada ienākumu deklarācijā, ko iesniedz no 1. marta līdz 1. jūnijam (ja gada ienākumi pārsniedz 105 300 eiro, no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam). 2026. gadā IIN likme ir 25,5%, bet gada ienākumam, kas pārsniedz 105 300 eiro, 33%. Gada neapliekamais minimums ir 6600 eiro.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) aprēķina par katru mēnesi no peļņas, bet deklarē reizi ceturksnī ar pašnodarbinātā ziņojumu: līdz 17. janvārim, 17. aprīlim, 17. jūlijam un 17. oktobrim. Iemaksas jāsamaksā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam. Ja mēneša peļņa ir vismaz 780 eiro (2026. gada minimālā alga), 31,07% maksā vismaz no 780 eiro, bet no pārējās summas 10% pensiju apdrošināšanai. Ja peļņa ir mazāka, maksā tikai 10%. Ja ceturksnī ienākumu nav bijis, ziņojums par to nav jāiesniedz.

Mikrouzņēmumu nodoklis

MUN ir 25% no apgrozījuma, un izdevumus atskaitīt nevar. Nodoklis ietver gan IIN, gan sociālās iemaksas. MUN var izvēlēties, ja apgrozījums gadā nepārsniegs PVN reģistrācijas slieksni, t. i., 50 000 eiro. MUN deklarāciju iesniedz par katru ceturksni, kurā bijis apgrozījums, līdz nākamā mēneša 15. datumam, bet nodokli maksā līdz 23. datumam.

No 2027. gada 1. aprīļa būs pieejams arī iesācēju mikrouzņēmumu nodoklis (10%) tiem, kas pakalpojumus sniedz tikai privātpersonām un kuru apgrozījums nepārsniedz 12 000 eiro. To varēs izvēlēties tikai tie, kam saimnieciskā darbība nav bijusi reģistrēta arī divos iepriekšējos gados.

Kurš režīms ir izdevīgāks, atkarīgs no ienākumiem un izdevumu apmēra. Abus režīmus aptuveni salīdzināt palīdz pašnodarbinātā kalkulators.

PVN

Pienākums reģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam rodas, kad ar PVN apliekamo darījumu vērtība kalendārajā gadā pārsniedz 50 000 eiro. Taču reģistrēties var nākties arī agrāk, neatkarīgi no apgrozījuma: ja sniedzat pakalpojumus citā ES valstī reģistrētam uzņēmumam, ja saņemat pakalpojumus no ārvalstu uzņēmuma, kas nedarbojas Latvijā, vai ja preču iegādes citās ES valstīs gadā sasniedz 10 000 eiro.

PVN statusu nevajag izvēlēties tikai tāpēc, ka klients to piemin. Vispirms izvērtējiet, vai reģistrācija jums ir obligāta vai saimnieciski pamatota. PVN maksātājs nākamajā gadā zaudē MUN maksātāja statusu, un mainās arī rēķinu saturs. Cenas ar PVN un bez tā ērti pārrēķināt ar PVN kalkulatoru.

Biežākās kļūdas, no kurām izvairīties

Daudzi sāk strādāt, saņem naudu un tikai pēc tam domā par reģistrāciju. Drošāk ir vispirms iesniegt pieteikumu EDS, tad slēgt līgumu un izrakstīt pirmo rēķinu.

Otra bieža kļūda ir pārāk vispārīgs pakalpojuma apraksts rēķinā. Ieraksts "pakalpojumi" nepasaka, par ko klients maksā. Rakstiet konkrēti, piemēram, "mājaslapas tekstu rediģēšana, 2026. gada jūnijs" vai "fotografēšana pasākumā 12.06.2026.".

Treškārt, neatlieciet nodokļu režīma izvērtēšanu. Pārliecinieties, vai izvēlētais režīms atbilst jūsu reālajiem ienākumiem un izdevumiem. Nepiemērota izvēle bieži atklājas tikai gada ienākumu deklarācijā, bet jau reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs uz MUN var pāriet tikai no nākamā gada, piesakoties līdz 15. decembrim.

Sekojiet līdzi termiņiem. Vispārējā režīmā nav ikmēneša deklarāciju: pašnodarbinātā ziņojums jāiesniedz reizi ceturksnī, gada ienākumu deklarācija reizi gadā. MUN maksātājs iesniedz ceturkšņa MUN deklarāciju. Ja esat PVN maksātājs vai nodarbināt darbiniekus, nāk klāt arī PVN deklarācijas un darba devēja ziņojumi.

Ja darbību vairs neveicat, noformējiet saimnieciskās darbības izbeigšanu EDS uzreiz: iesniedziet reģistrācijas datu maiņu un norādiet darbības beigu datumu. Kamēr darbība ir reģistrēta, gada ienākumu deklarācija jāiesniedz arī tad, ja ienākumu nav bijis, un vispārējā režīmā, sākot ar trešo darbības gadu, var nākties maksāt minimālo IIN 50 eiro.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas nepieciešams, lai reģistrētos kā pašnodarbinātais VID?

Lai pieslēgtos VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS), nepieciešams drošs elektroniskās identifikācijas līdzeklis, piemēram, Smart-ID, eParaksts mobile vai eID karte. Pēc tam EDS jāaizpilda un jāiesniedz fiziskās personas nodokļu maksātāja reģistrācijas veidlapa, norādot saimnieciskās darbības veidu un plānoto sākuma datumu.

Vai par saimnieciskās darbības reģistrāciju VID ir jāmaksā?

Nē. Saimnieciskās darbības reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā ir bez maksas, to var pilnībā veikt attālināti EDS, un VID personu Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrē trīs darbdienu laikā.

Kādos gadījumos saimnieciskā darbība jāreģistrē obligāti?

Ja gadā ir trīs vai vairāk darījumu, ja ieņēmumi gadā pārsniedz 14 229 eiro vai ja darbības būtība liecina, ka tā ir sistemātiska un vērsta uz atlīdzības gūšanu. Reģistrācija jāveic pirms darbības sākšanas, nevis pēc pirmā maksājuma saņemšanas.

Cik bieži jāiesniedz pašnodarbinātā ziņojums?

Reizi ceturksnī, līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam, un tikai par tiem ceturkšņiem, kuros vismaz vienā mēnesī ir gūti ienākumi. VSAOI jāsamaksā līdz tā paša mēneša 23. datumam.

Noslēgumā

Pašnodarbinātā reģistrācija VID ir pirmais praktiskais solis, lai jūsu darbs kļūtu par oficiālu saimniecisko darbību. Ja jau sākumā izvēlaties piemērotu nodokļu režīmu un kārtojat uzskaiti, grāmatvedība un nodokļu maksāšana nekļūst par slogu. EDS iesniegums, sakārtoti rēķini un rūpīga uzskaite mazina neskaidrības jau no pirmā klienta maksājuma.